EN / RU    
Sākums > Jaunumi >Blusas
 
 

Par blusām

Konsultē veterinārās ambulances “Caps” veterinārārste Sandra Skara-Sirmā


Pienācis tas gadalaika periods, kad mājās, kāpņutelpās un uz dzīvnieka ādas manāmas arvien vairāk blusu. Īstenībā blusu aktivitāte sākas jau pavasarī, bet neapšaubāms fakts ir tāds, ka blusas ir visbiežākie ārējie parazīti, kas atrodami suņiem un kaķiem. Un blusu izraisīta slimība, ko dēvē par blusu alerģisko dermatītu – visbiežāk sastopamā ādas saslimšana suņiem un kaķiem.


Blusas ir mazi 1,5-5 mm kukaiņi, kas ideāli pielāgojušies arī dzīvei uz dzīvnieka ādas, to ķermenis ir saplacināts, tādejādi vieglāk iespējams izspraukties caur dzīvnieka apmatojumam. Ar aci redzamas pieaugušas blusas, bet populācijas lielāko daļu sastāda pārējās blusas attīstības formas.


Suņu un kaķu blusas nav sugai specifiskas, tas nozīmē, ka sunim var kost arī kaķu blusa un otrādi. Piemēram, kaķu blusa Ctenocephalides felis ir atrasta uz 50 dažādu sugu dzīvniekiem, tais skaitā cilvēkam. Lielākā daļa dzīvnieku ar blusām invadējās no vides nevis no citiem dzīvniekiem. Blusu attīstības cikls iedalās 4 stadijās no olas līdz pieaugušai blusai. Blusa, sūcot asinis barojas un 24-48 stundu laikā izdala olas. Vienā dienā viena pieaugusi blusu mātīte spēj izdalīt 40-50 olas, dzīves laikā no 800- 2000 olām. Blusa izdēj olas un kāpuri 10 dienu laikā attīstās nevis uz dzīvnieka, bet ārējā vidē - visbiežāk dzīvnieka guļvietā, grīdas spraugās, netīrumos, smiltīs. Paiet vēl 10 dienas un kāpuri iekūņojas un kļūst ļoti izturīgi pret nelabvēlīgiem apstākļiem. Tādējādi blusas var pārziemot. Brīdī, kad sakrīt visi ideālie apstākļi tālākai attīstībai- temperatūra, mitrums un gaisa svārstības – blusa izšķiļas. Interesanti, ka, lai blusa izšķiltos, nepieciešama vibrācija, piemēram, dzīvnieka vai cilvēki soļi pa dēļu grīdu vai cauri kāpņu telpai, kas sen nav tīrīta.


Blusas ne tikai sūc asinis, bet arī var pārnēsāt dažādas infekcijas slimības. Ļoti būtiski ir tas, ka blusa ir suņu lenteņa jeb tā saucamā "gurķu sēkliņu" lenteņa starpsaimnieks. Ar šo parazītu var inficēties gan dzīvnieks, gan cilvēks. Tāpēc ļoti svarīgi ir regulāra dzīvnieku atblusošana 1 reizi 1-2 mēnešos, attārpošana vismaz 2 reizes gadā un arī personīgā higiēna! Īpaši tas attiecas uz bērniem, kas rāpo un nomēģina visu, kas pa ceļam!


Veterinārājās aptiekās ir pieejams ļoti plašs pretblusu līdzekļu klāsts. Šampūni, aerosoli, pūderi, kaklasiksnas, pilieni, kas jāpilina uz dzīvnieka skausta ādas. Ārzemēs pieejamas arī tabletes un injekcijas, kas regulāri lietotas pasargā no blusām. Lielākā daļa pieejamo līdzekļu atbaida blusas, bet ir arī tādi, kas pārtrauc blusu attīstības ciklu ārējā vidē. Atliek tik paturēt prātā sava dzīvnieka svaru, jo no tā atkarīga vajadzīgā pretblusu līdzekļa deva.


Pie tam, nepietiek, ja ar pretblusu līdzekļiem apstrādā dzīvniekus. Izmantojot attiecīgus līdzekļus, jāveic visas mājas apstrāde, īpaši pievēršoties spraugām, kaktiem, vecām mēbelēm, dzīvnieka guļvietai, kājslauķiem!


Ja radušās aizdomas par to, vai Jūsu dzīvniekam ir blusas vai nav - te būs vienkāršs tests. Pašķirat dzīvnieka apmatojuma uz kakla vai muguras pie astes. Ja pamaniet mazus melnus graudiņus, paņemiet tos un novietojiet uz mitras baltas salvetes, mazliet saspiediet. Ja melnais graudiņš iekrāso salveti sarkanu, tests pozitīvs un laiks palīdzēt savam mīlulim atbrīvoties no nevēlamajiem piedzīvotājiem! Ir tāds teiciens: ja redzi vienu blusu, zini, kautkur netālu ir vismaz 100.

 

 

< atpakaļ