EN / RU    
Sākums > Jaunumi > Kastrācija un sterilizācija
 
 

Kā rodas rudens klaidonīši

Konsultē veterinārās ambulances “Caps” veterinārārste Sandra Skara-Sirmā

Nav iebildumu, ka pēc skaistas ziemas nāk pavasaris. Tas ir arī gan suņu, gan kaķu kāzu laiks. Diemžēl itin bieži gadās, ka vasarā dzimušie mazuļi līdz rudenim kļūst par nevienam nevajadzīgiem klaidonīšiem… Dzīvnieku saimnieku atbildība un zināšanas var to novērst.

 

Kuces dzimumbriedumu sasniedz vidēji 7-8 mēnešu vecumā. Mazākām šķirnēm tas iestājas agrāk, bet lielajām pirmās meklēšanās pazīmes var parādīties 12-18 mēnešu vecumā. Āra dzīvnieki meklējas divreiz gadā, parasti pavasarī un rudenī. Tiem, kas dzīvo telpās, meklēšanās nav tik sezonāla un var būt retāk, dažādos gadalaikos. Kaķenes sāk meklēties, kad sasniegušas ap 80% no sava pieaugušā ķermeņa svara, pat 5 mēnešu vecumā, un tas pamanāms galvenokārt pēc pārmaiņām uzvedībā - pārmērīga mīlināšanās, tieksme pieglausties, skaļa un īpaša ņaudēšana. Kucei piebriest ārējie dzimumorgāni, bieži vien ir asiņaini izdalījumi, pastaigās biežāk tupstas urinēt. Gan kuces, gan kaķenes meklēšanās laikā izdala īpašas smaržvielas, kas piesaista pretējā dzimuma dzīvniekus.Tēviņu pamanāmākā dzimumbrieduma pazīme ir teritorijas atzīmēšana ar urīnu, interese par pretējo dzimumu.

 

Dzīvnieki, kas nav paredzēti pavairošanai, no 6 mēnešu vecuma kaķi un mazo šķirņu suņi, bet no 10 mēnešu vecuma lielo šķirņu suņi, jāsterilizē vai jākastrē. Tā nav iejaukšanās dabas procesos, bet gan dzīvnieka saslimstības, dzīves ilguma, nevēlamas populācijas regulēšana. Nesterizilētiem dzīvniekiem ir liels risks saslimt ar piena dziedzera audzējiem, dzemdes iekaisumu, olnīcu audzējiem, cistām, un tad, lai glābtu dzīvnieku, nepieciešama operācija. Sterilizēšanu un kastrēšanu iesaka dažādu slimību ārstēšanā, piemēram, cukura diabēts, epilepsija, vairāku hormonālu ādas problēmu gadījumi.

 

Kļūdaini ir domāt, ka sterilizācija vai kastrēšana ir iemesls, kāpēc dzīvniekiem rodas liekais svars. Īstais iemesls šādai problēmai ir nepareiza barošana un nepietiekamas kustības pēc operācijas, jo sterilizētiem un kastrētiem dzīvniekiem vielmaiņa samazinās par ceturtdaļu, attiecīgi - arī nepieciešamo kaloriju daudzums. Šie dzīvnieki jābaro mazāk, barības deva stingri jākontrolē.

 

Kļūdains arī pieņēmums, ka kucei vai kaķenei jāļauj vismaz dzemdēt, jo tad ginekoloģiska rakstura problēmu vairs nebūs. Pasaules mazo dzīvnieku veterinārārstu asociācijas dati informē, ka suņiem, kas sterilizēti pirms pirmās meklēšanās, piena dziedzeru audzēji attīstījušies tikai 0,05% no visiem gadījumiem, starp pirmo un otro meklēšanos - 8%, pēc otrās meklēšanās 26% un tā uz augšu. Turklāt apmēram 50% gadījumu attīstās ļaundabīgie piena dziedzera audzēji. Kaķiem situācija ir vēl smagāka - tikai 8% gadījumu piena dziedzeru audzēji ir labdabīgi, 50% gadījumu ir skarti ne tikai viens, bet vairāki piena dziedzeri.

 

Kriptorhisma gadījumā (kad tēviņam nav noslīdējis viens vai abi sēklinieki) obligāti jāveic abu sēklinieku kastrācija, pretējā gadījumā nenoslīdējušais sēklinieks ir tendēts kļūt par audzēju.

 

Daudzi dzīvnieku īpašnieki operācijas vietā izvēlas hormonālos preparātus, lai dzīvnieks nemeklētos un neiestātos grūsnība, tā spēcīgi iejaucoties organisma dabiskajos hormonālajos un fizioloģiskajos procesos. Bieži nākas operēt 8-10 gadus vecus dzīvniekus ar dzemdes iekaisumu, un runa ir par dzīvības glābšanu.

 

Sterilizēts vai kastrēts dzīvnieks mazāk pakļauts stresam, to mazāk ietekmē saslimšanas, tas dzīvo ilgāk. Ir vairāki iemesli, kāpēc iesauku dzīvniekus sterilizēt vai kastrēt, tā ierobežojot to nekontrolētu vairošanos. Mazāk būs saslimšanu, kā arī mazāk klaiņojošo suņu un kaķu un to skaits patversmēs. Līdz ar to samazināsies arī agresīvo suņu skaits valstī.


*Publicēts laikrakstā Liesma 2011.gada 5.februārī (inara.cerina@liesma.lv)

 

< atpakaļ